Man sāp
Man sāp kad skumjas skatienā tavā,Kā neizteikts pārmetums pār mani slīd,
Ka nespēju palīdzēt, nespēju noņemt,
Smeldzi, kas liek kā ziedam tev vīst.
Man sāp kad nogurums uz taviem pleciem,
Smagus nastu uzkrāvis tev.
Ko nespēju noņemt jo nebiju blakus,
Un visu viena to tu paņēmi sev.
Man sāp kad miegā tu iekliedzies skaļi,
Murgaini sapņi kad tevi skauj,
Kad varu vien noglāstīt tevi un sargāt,
Bet nespēju mieru dāvināt tev.
Man sāp kad brīžiem tu nemīlēta jūties
Kad domas tavas lietuvēns māc.
Kad nespēju mierināt, varu vien mīlēt,
Tik ļoti kā mīlējis neesmu nekad.
/Egils Dambis/