Nora DeGold: Dzeja par kokiem un to viedumu, fotogrāfija ar tiem. /11 Melnā Kobra mīl kokus no visas sirds, Tur viņas spēks un viedais avots mīt. Kad rīta rasā katra lapa mirdz, Tā nāk pie dievībām šīm lūgšanas vīt. Par skaistu, piepildītu dzīvi tā lūdz, Kur koki sapņus klusu faktā vērš. Tie spēj ikvienu sāpi viedi mierināt, Kad vējš caur zariem vecas bēdas dzēš. Tie greznojas savā varenajā dailē vien, Un čūska saprot – mirkli palaist nedrīkst garām. Draugs fotoaparāts jau kokus bildē, Lai iemūžinātu to, kas sirdi silda un veldzē.