Nora DeGold: Fotogrāfija un dzeja par jūru, dīvaino performanci,… ((1))

Kā zīda sapnis diena priecē,
Un kāpām pāri Melnā Kobra slīd.
Šī jūras krasta pasaka sāk spiest,
Kur svešas ēnas klusumā jau spīd.

Tur ūdens malā jods ir tīklus saaudis,
Ar tumšu elpu sasiets katrs mezgls šķiet.
Vai tā ir performance, kas kāpas dekorē,
Vai vecas maģijas un posta zvans?

Viņa aizdomājas, stāvot tīklu un hlamu priekšā,
Kas šajā performancē pa īstam slēpjas.
Melnā Kobra tam uzpūš virsū savu indi,
Un māksla pārtop īstā lāstā.