Nora DeGold: Dzeja par dabas, koku spēku un likteņa cimdu. ((4))

Melnā Kobra mīl dabas spēkus varenos,
Tur viņas dziļais, viedais avots mīt.
Kad vēji sāk dārdēt koku zaros,
Viņa spēj zemes dzīvo elpu rīt.

Caur melno ādas cimdu roka pastiepjas,
Tā uzņem īstu, tīru enerģiju sev.
Ap plaukstu zibeņi un vārdi vijas,
Kas spēku pretī katram naidam dod.

Šī roka ir kā liktens bargā praviete,
Un cimds ir zīme ienaidnieku galam.
Par viņu beigām koki čukst,
Kad tie sāk vētrā tiesu sludināt.