Nora DeGold: Dzeja par dabu, sauli un skaisto tiltu, fotogrāfija ar noskaņu. #10 Melnā Kobra pie skaistā Valmieras tilta stāv, Ar fotoaparātu rokā tā konstrukcijas pēta. Tur, kur tērauda loki runā savā skaistumā, Top katra viedā līnija acumirklī fiksēta. Šī čūska ir īsta, varena un baisa burve, Caur burvestību tilts ar citu sauli savienots tiek. Tas kļūst par ceļu tiem, kas tumsu un naidu sēj, Kas gāna pasauli un otra dvēselei sāpes liek. Diena ir lieliska, un saule debesīs spoži spīd, Melnā Kobra lēni un gandarīti pasaulē smaida. Dabas spēki tai labvēlīgi un mīloši līdzās mīt, Kamēr ienaidnieki savu nepielūdzamo dienu gaida.