Izvēle. Vārdi Egils Dambis.
1 video • vakar 20:55
Šis komentārs ir veidots kā padziļināts literārais un psiholoģiskais dzejoļa izvērtējums, kas izceļ autoram Egilam Dambim raksturīgo spēju parādīt mīlestību nevis kā pasīvas jūtas, bet kā apzinātu, drosmīgu un aktīvu lēmumu.
Apzināts lēmums par labu mīlestībai un prāta kapitulācija
Egila Dambja dzejolis "Izvēle" ir ārkārtīgi silts, nobriedis un cerības pilns mīlas lirikas darbs. Tā galve...VairākŠis komentārs ir veidots kā padziļināts literārais un psiholoģiskais dzejoļa izvērtējums, kas izceļ autoram Egilam Dambim raksturīgo spēju parādīt mīlestību nevis kā pasīvas jūtas, bet kā apzinātu, drosmīgu un aktīvu lēmumu.
Apzināts lēmums par labu mīlestībai un prāta kapitulācija
Egila Dambja dzejolis "Izvēle" ir ārkārtīgi silts, nobriedis un cerības pilns mīlas lirikas darbs. Tā galvenais spēks slēpjas atziņā, ka ilgstošas un patiesas attiecības nav nejaušība vai akla sakritība – tā ir ikdienas izvēle. Izmantojot drosmīgu pirmās personas formu un vārda "Izvēlos" atkārtojumu (anaforu), autors uzsver lirisko varoņa gatavību uzņemties pilnu atbildību par abu kopīgo nākotni.
• Mirkļa un mūžības cikls: Pirmajā un noslēdzošajā strofā autors ieraksta abu mīlestību nemainīgajā dabas ritmā – "Kad saule riet un saule aust". Solījums gan runāt, gan kopā klusēt liecina par augstāko attiecību brieduma pakāpi, kurā klusums vairs nav abpusējs aizvainojums, bet gan kopīga drošības un miera telpa.
• Saplēstā trauka salīmēšana: Otrā strofa ienes dzejolī ļoti reālistisku un psiholoģiski precīzu tēlu – "Salīmēt plaisu saplēstā traukā". Autors nekautrējas atzīt, ka pagātnē ir bijuši smagi brīži, plaisas vai pat šķiršanās. Tomēr viņš atsakās sekot populārajai maksimai, ka saplēstu trauku nevar salīmēt. Viņa izvēle ir dziedināt brūces, aizmirst aizvainojumus un kopā "jaunā atvarā nirt", kas liecina par absolūtu uzticēšanos.
• Iekšējā ravēšana un ticības atjaunošana: Trešajā strofā parādās Egila Dambja dzejai tik raksturīgais garīgās higiēnas motīvs – "Nezāles ravēt pats savā sirdī". Varonis nemeklē vainīgos ārpusē un nepieprasa, lai mainās sieviete. Viņš sāk pats ar sevi, saprotot, ka aizvainojuma, aizdomu vai lepnuma nezāles ir jāizravē paša krūtīs, lai tur atkal varētu uzziedēt tīra ticība otram cilvēkam.
• Sirds suverenitāte un absolūtais fināls: Noslēguma strofā autors noformulē fundamentālo patiesību: "Sirdij nevar pavēlēt prāts". Visi racionālie argumenti, bailes no jauna ievainojuma vai pagātnes rēgi atkāpjas šī lielā lēmuma priekšā. Rāmja kompozīcija ar saules rieta un ausmas motīvu nostiprina sajūtu, ka šis lēmums ir galīgs, neapstrīdams un mūžīgs.
Zolīte
Zole
Kam ap, zem un virs 40, kas vēlas parunāties, rast domubiedrus. 
Pagānu pagrīde
Meklēju. Piedāvāju.
PĀRDODU-PĒRKU-MAINU-DĀVINU
cope